Parivartini (Padma / Vamana) Ekadashi Vrat Katha
Draft — pending review. This text has been sourced and translated per our editorial policy, but has not yet completed human review against sung versions. Wording may change.
chapter heading; Yudhishthira asks about the Bhadrapada-Shukla Ekadashi; Krishna sets up the story Brahma once told Narada
अष्टपञ्चाशत्तमोऽध्यायः । भाद्रशुक्लपद्मैकादशीमाहात्म्यवर्णनम् । युधिष्ठिर उवाच । नभस्यस्य सितेपक्षे किंनामैकादशी भवेत् । को देवः को विधिस्तस्य एतदाख्याहि केशव ॥ श्रीकृष्ण उवाच । कथयामि महीपाल कथामाश्चर्यकारिणीम् । कथयामास यां ब्रह्मा नारदाय महात्मने ॥
aṣṭapañcāśattamo'dhyāyaḥ. bhādraśuklapadmaikādaśīmāhātmyavarṇanam. yudhiṣṭhira uvāca. nabhasyasya sitepakṣe kiṃnāmaikādaśī bhavet, ko devaḥ ko vidhistasya, etadākhyāhi keśava. śrīkṛṣṇa uvāca. kathayāmi mahīpāla kathāmāścaryakāriṇīm, kathayāmāsa yāṃ brahmā nāradāya mahātmane.
Narada asks Brahma the same question; Brahma answers -- this Ekadashi is called Padma
नारद उवाच । कथयस्व प्रसादेन चतुर्मुख नमोऽस्तु ते । नभस्ये शुक्लपक्षे तु किंनामैकादशी भवेत् । एतदिच्छाम्यहं श्रोतुं विष्णोराराधनाय वै ॥ ब्रह्मोवाच । वैष्णवोऽसि मुनिश्रेष्ठ साधुपृष्टं किल त्वया । नातः परतरा लोके पवित्रा हरिवासरात् ॥ पद्मा नामेति विख्याता नभस्यैकादशी सिता । हृषीकेशः पूज्यतेऽस्यां कर्त्तव्यं व्रतमुत्तमम् ॥५॥
nārada uvāca. kathayasva prasādena caturmukha namo'stu te, nabhasye śuklapakṣe tu kiṃ nāmaikādaśī bhavet, etadicchāmyahaṃ śrotuṃ viṣṇorārādhanāya vai. brahmovāca. vaiṣṇavo'si muniśreṣṭha sādhupṛṣṭaṃ kila tvayā, nātaḥ paratarā loke pavitrā harivāsarāt. padmā nāmeti vikhyātā nabhasyaikādaśī sitā, hṛṣīkeśaḥ pūjyate'syāṃ karttavyaṃ vratamuttamam. ||5||
Krishna narrates: King Mandhata's righteous, prosperous reign
कथयामि तवाग्रेऽहं कथां पौराणिकीं शुभाम् । यस्याः श्रवणमात्रेण महापापं प्रणश्यति ॥ मान्धाता नाम राजर्षिर्विवस्वद्वंशसंभवः । बभूव चक्रवर्ती स सत्यसन्धः प्रतापवान् ॥ धर्मतः पालयामास प्रजाः पुत्रानिवौरसान् । न तस्य राज्ये दुर्भिक्षं नाधयो व्याधयस्तथा ॥८॥ निरातङ्काः प्रजास्तस्य धनधान्यसमेधिताः । न्यायेनोपार्जितं वित्तं तस्य कोशे महीपते ॥ स्वस्वधर्मे प्रवर्तन्ते सर्वे वर्णाश्रमास्तथा । कामधेनुसमा भूमिस्तस्य राज्ये महीपतेः ॥
kathayāmi tavāgre'haṃ kathāṃ paurāṇikīṃ śubhām, yasyāḥ śravaṇamātreṇa mahāpāpaṃ praṇaśyati. māndhātā nāma rājarṣirvivasvadvaṃśasaṃbhavaḥ, babhūva cakravartī sa satyasandhaḥ pratāpavān. dharmataḥ pālayāmāsa prajāḥ putrānivaurasān, na tasya rājye durbhikṣaṃ nādhayo vyādhayastathā. ||8|| nirātaṅkāḥ prajāstasya dhanadhānyasamedhitāḥ, nyāyenopārjitaṃ vittaṃ tasya kośe mahīpate. svasvadharme pravartante sarve varṇāśramāstathā, kāmadhenusamā bhūmistasya rājye mahīpateḥ.
A three-year drought strikes; the suffering subjects approach the king
तस्यैवं कुर्वतो राज्यं बहुवर्षगणा गताः । अथैकस्मिंश्च संप्राप्ते विपाकः कर्मणः खलु ॥ वर्षत्रयं तद्विषये न ववर्ष बलाहकः । तेन भग्नाः प्रजास्तस्य बभूवुः क्षुधयार्दिताः ॥ स्वाहास्वधावषट्कारवेदाध्ययनवर्जिताः । बभूव विषयस्तस्याभाग्येन दैवपीडितः । अथ प्रजाः समागम्य राजानमिदमब्रुवन् ॥
tasyaivaṃ kurvato rājyaṃ bahuvarṣagaṇā gatāḥ, athaikasmiṃśca saṃprāpte vipākaḥ karmaṇaḥ khalu. varṣatrayaṃ tadviṣaye na vavarṣa balāhakaḥ, tena bhagnāḥ prajāstasya babhūvuḥ kṣudhayārditāḥ. svāhāsvadhāvaṣaṭkāravedādhyayanavarjitāḥ, babhūva viṣayastasyābhāgyena daivapīḍitaḥ, atha prajāḥ samāgamya rājānamidamabruvan.
The subjects' speech: food is Brahman, rain sustains all
प्रजा ऊचुः । श्रोतव्यं नृपशार्दूल प्रजानां वचनं त्वया । आपो नारा इति प्रोक्ताः पुराणेषु मनीषिभिः ॥ अयनं तद्भगवतस्तस्मान्नारायणः स्मृतः । पर्जन्यरूपो भगवान्विष्णुः सर्वगतः स्थितः ॥ स एवं कुरुते वृष्टिं वृष्टेरन्नं ततः प्रजाः । तदभावे नृपश्रेष्ठ क्षयं गच्छन्ति वै प्रजाः । तथा कुरु नृपश्रेष्ठ योगः क्षेमो यथा भवेत् ॥
prajā ūcuḥ. śrotavyaṃ nṛpaśārdūla prajānāṃ vacanaṃ tvayā, āpo nārā iti proktāḥ purāṇeṣu manīṣibhiḥ. ayanaṃ tadbhagavatastasmānnārāyaṇaḥ smṛtaḥ, parjanyarūpo bhagavānviṣṇuḥ sarvagataḥ sthitaḥ. sa evaṃ kurute vṛṣṭiṃ vṛṣṭerannaṃ tataḥ prajāḥ, tadabhāve nṛpaśreṣṭha kṣayaṃ gacchanti vai prajāḥ, tathā kuru nṛpaśreṣṭha yogaḥ kṣemo yathā bhavet.
The king's reply: he accepts responsibility and resolves to act for his people
राजोवाच । सत्यमुक्तं भवद्भिश्च न मिथ्याऽभिहितं क्वचित् । अन्नं ब्रह्म यतः प्रोक्तमन्ने सर्वं प्रतिष्ठितम् ॥ अन्नाद्भवन्ति भूतानि जगदन्नेन वर्तते । इत्येवं श्रूयते लोके पुराणे बहुविस्तरे ॥१८॥ नृपाणामपचारेण प्रजानां पीडनं भवेत् । नाहं पश्याम्यात्मकृतमेवं बुद्ध्या विचारयन् ॥ तथापि प्रयतिष्येऽहं प्रजानां हितकाम्यया । इति कृत्वा मतिं राजा परिमेयपरिच्छदः ॥
rājovāca. satyamuktaṃ bhavadbhiśca na mithyā'bhihitaṃ kvacit, annaṃ brahma yataḥ proktamanne sarvaṃ pratiṣṭhitam. annādbhavanti bhūtāni jagadannena vartate, ityevaṃ śrūyate loke purāṇe bahuvistare. ||18|| nṛpāṇāmapacāreṇa prajānāṃ pīḍanaṃ bhavet, nāhaṃ paśyāmyātmakṛtamevaṃ buddhyā vicārayan. tathāpi prayatiṣye'haṃ prajānāṃ hitakāmyayā, iti kṛtvā matiṃ rājā parimeyaparicchadaḥ.
The king goes into the forest and finds the sage Angira
नमस्कृत्य विधातारं जगाम गहनं वनम् । चचार मुनिमुख्यैश्च आश्रमांस्तापसैः श्रितान् ॥२१॥ ददर्शाथ ब्रह्मसुतमृषिमाङ्गिरसं नृपः । तेजसा द्योतितदिशं द्वितीयमिव पद्मजम् ॥२२॥ तं दृष्ट्वा हर्षितो राजा अवतीर्य स्ववाहनात् । नमश्चक्रेऽस्य चरणौ कृताञ्जलिपुटो वशी ॥
namaskṛtya vidhātāraṃ jagāma gahanaṃ vanam, cacāra munimukhyaiśca āśramāṃstāpasaiḥ śritān. ||21|| dadarśātha brahmasutamṛṣimāṅgirasaṃ nṛpaḥ, tejasā dyotitadiśaṃ dvitīyamiva padmajam. ||22|| taṃ dṛṣṭvā harṣito rājā avatīrya svavāhanāt, namaścakre'sya caraṇau kṛtāñjaliputo vaśī.
Courtesies exchanged; the king explains why he has come
मुनिस्तमभिनन्द्याथ स्वस्तिवाचनपूर्वकम् । पप्रच्छ कुशलं राज्ये सप्तस्वङ्गेषु भूपतेः ॥ निवेदयित्वा कुशलं पप्रच्छानामयं नृपः । दत्तासनो गृहीतार्घ्य उपविष्टोऽस्य संनिधौ ॥ प्रत्युवाच मुनिं राजा पृष्टो ह्यागमकारणम् ॥२६॥ राजोवाच । भगवन्धर्मविधिना मम पालयतो महीम् । अनावृष्टिश्च संवृत्ता नाहं वेद्म्यत्र कारणम् ॥ संशयच्छेदनायात्र आगतोऽहं तवान्तिके । योगक्षेमविधानेन प्रजानां कुरु निर्वृतिम् ॥
munistamabhinandyātha svastivācanapūrvakam, papraccha kuśalaṃ rājye saptasvaṅgeṣu bhūpateḥ. nivedayitvā kuśalaṃ papracchānāmayaṃ nṛpaḥ, dattāsano gṛhītārghya upaviṣṭo'sya saṃnidhau. pratyuvāca muniṃ rājā pṛṣṭo hyāgamakāraṇam. ||26|| rājovāca. bhagavandharmavidhinā mama pālayato mahīm, anāvṛṣṭiśca saṃvṛttā nāhaṃ vedmyatra kāraṇam. saṃśayacchedanāyātra āgato'haṃ tavāntike, yogakṣemavidhānena prajānāṃ kuru nirvṛtim.
The sage explains: in this Kali/degenerate age only Brahmins should do tapasya -- a shudra performing austerities in the king's realm is the cause
ऋषिरुवाच । एतत्कृतयुगं राजन् युगानामुत्तमं मतम् । अत्र ब्रह्मपरा लोका धर्मश्चात्र चतुष्पदः ॥२९॥ अस्मिन्युगे तपोयुक्ता ब्राह्मणा नेतरे जनाः । विषये तव राजेन्द्र वृषलोऽयं तपस्यति ॥ एतस्मात्कारणाच्चैव न वर्षति बलाहकः । कुरु तस्य वधे यत्नं येन दोषः प्रशाम्यति ॥
ṛṣiruvāca. etatkṛtayugaṃ rājan yugānāmuttamaṃ matam, atra brahmaparā lokā dharmaścātra catuṣpadaḥ. ||29|| asminyuge tapoyuktā brāhmaṇā netare janāḥ, viṣaye tava rājendra vṛṣalo'yaṃ tapasyati. etasmātkāraṇāccaiva na varṣati balāhakaḥ, kuru tasya vadhe yatnaṃ yena doṣaḥ praśāmyati.
The king refuses to kill an innocent ascetic; asks instead for a dharmic remedy
राजोवाच । नाहमेनं वधिष्यामि तपस्यन्तमनागसम् । धर्मोपदेशं कथय उपसर्गविनाशनम् ॥३२॥
rājovāca. nāhamenaṃ vadhiṣyāmi tapasyantamanāgasam, dharmopadeśaṃ kathaya upasargavināśanam. ||32||
The sage prescribes the Padma (Bhadrapada-Shukla) Ekadashi vrata as the remedy
ऋषिरुवाच । यद्येवं तर्हि नृपते कुरुष्वैकादशीव्रतम् । नभस्यस्य सितेपक्षे पद्मा नामेति विश्रुता ॥३३॥ तस्या व्रतप्रभावेण सुवृष्टिर्भविता ध्रुवम् । सर्वसिद्धिप्रदा ह्येषा सर्वोपद्रवनाशिनी ॥ अस्या व्रतं कुरु नृप सप्रजः सपरिच्छदः । इति वाक्यमृषेः श्रुत्वा राजा स्वगृहमागतः ॥
ṛṣiruvāca. yadyevaṃ tarhi nṛpate kuruṣvaikādaśīvratam, nabhasyasya sitepakṣe padmā nāmeti viśrutā. ||33|| tasyā vrataprabhāveṇa suvṛṣṭirbhavitā dhruvam, sarvasiddhipradā hyeṣā sarvopadravanāśinī. asyā vrataṃ kuru nṛpa saprajaḥ saparicchadaḥ, iti vākyamṛṣeḥ śrutvā rājā svagṛhamāgataḥ.
The king performs the vrata with all his subjects; the rains return
भाद्रमासे सितेपक्षे पद्माव्रतमथाकरोत् । प्रजाभिः सह सर्वाभिश्चातुर्वर्ण्यसमन्वितः ॥३६॥ एवं व्रते कृते राजन् प्रववर्ष बलाहकः । जलेन प्लाविता भूमिरभवत्सस्यशालिनी ॥३७॥ ऋषीश्वरप्रभावेण लोकाः सौख्यं प्रपेदिरे । एतस्मात्कारणादेवं कर्त्तव्यं व्रतमुत्तमम् ॥
bhādramāse sitepakṣe padmāvratamathākarot, prajābhiḥ saha sarvābhiścāturvarṇyasamanvitaḥ. ||36|| evaṃ vrate kṛte rājan pravavarṣa balāhakaḥ, jalena plāvitā bhūmirabhavatsasyaśālinī. ||37|| ṛṣīśvaraprabhāveṇa lokāḥ saukhyaṃ prapedire, etasmātkāraṇādevaṃ karttavyaṃ vratamuttamam.
Vrata-vidhi (gift of a water-pot, umbrella and sandals to a Brahmin); phala-shruti; colophon
दध्योदनयुतं तस्यां जलपूर्णं घटं द्विजे । वस्त्रसंवेष्टितं दत्त्वा छत्रोपानहमेव च ॥३९॥ नमो नमस्ते गोविन्द बुधश्रवणसंज्ञक । अघौघसंक्षयं कृत्वा सर्वसौख्यप्रदो भव ॥४०॥ भुक्तिमुक्तिप्रदश्चैव लोकानां सुखदायकः । पठनाच्छ्रवणाद्राजन् सर्वपापैः प्रमुच्यते ॥४१॥ इति श्रीपाद्मे महापुराणे पञ्चपञ्चाशत्साहस्र्यां संहितायां षष्ठे उत्तरखण्डे उमापति-नारदसंवादे भाद्रपदशुक्लपद्मैकादशीमाहात्म्यं नाम अष्टपञ्चाशत्तमोऽध्यायः ॥५८॥
dadhyodanayutaṃ tasyāṃ jalapūrṇaṃ ghaṭaṃ dvije, vastrasaṃveṣṭitaṃ dattvā chatropānahameva ca. ||39|| namo namaste govinda budhaśravaṇasaṃjñaka, aghaughasaṃkṣayaṃ kṛtvā sarvasaukhyaprado bhava. ||40|| bhuktimuktipradaścaiva lokānāṃ sukhadāyakaḥ, paṭhanācchravaṇādrājan sarvapāpaiḥ pramucyate. ||41|| iti śrīpādme mahāpurāṇe pañcapañcāśatsahasryāṃ saṃhitāyāṃ ṣaṣṭhe uttarakhaṇḍe umāpati-nāradasaṃvāde bhādrapadaśuklapadmaikādaśīmāhātmyaṃ nāma aṣṭapañcāśattamo'dhyāyaḥ. ||58||
Sourced and cross-checked against two independent sources; our meanings are written in our own words, never copied. Personal, devotional use — including printing and sharing short excerpts with attribution — is free and encouraged.